Ķermeņi lieli, maziņi, stipri, tievi, apaļi, strupi un stalti. Kas šodien skaitās derīgi, baudpilni, skaisti? Kāds šodien ir ķermeņu pieprasījums? Kurš ķermenis vairāk tiks „pirkts”, kurš norakstīts kā nederīgs, vecs, termiņš jau beidzies, kurš likts pie luksusa precēm, tam pircēji naudīgi, maksās cik prasa, kurš skaitās tāds vidējais standarts — pa lielam var ņemt, būs labs palīgs ikdienā.
NORAKSTĪTS.
Kā? Kāpēc? Kas to izlēma? Kas salauza, atgrūda, nepieņēma?
Vienradža ķermenis gan pufīgs, gan tievs ir bezgala skaistumā, mīļumā vīts un lolots un mīļots un pieņemts vienmēr.
Tas piedzīvo dzīvi caur daudzajām krāsām — ir bijis gan sportisks un „pērkams” un „skaists”, gan veidojis slāņus, uzkalnus bēris, lai iekšējais sakrālais var savu paveikt, lai viss, kas ap Tevi vairs neliekas bailīgs. Vienradža ķermenis vienmēr ir draugs, tas cēlies, kad pārējais snaudis un padevies, iznesis cauri vējiem un vētrām, varējis, darījis, nesis un balstījis.
Paldies Tev Vienradža maģiskais ķermeni🙏🏻
PALDIES, ka varam šo ceļu ar Tevi vēl šodien kopā skriet!
