Lielu daļu dzīves mēs pavadām, mēģinot noturēt.
Pārliecību.
Identitātes.
Attiecības.
Priekšstatu par to, kam mums vajadzētu kļūt.
Bet dzīve nemitīgi atgādina, ka nekas nav domāts, lai to iegūtu savā īpašumā.
Viss kustas.
Viss mainās.
Pat apziņa nav galamērķis.
Tā ir dzīvs process.
Jo vairāk es pētu dzīvi, jo skaidrāk redzu, ka izaugsme nenāk no realitātes kontrolēšanas.
Tā nāk no mācīšanās kustēties tai līdzi.
Kā smilšu graudi.
Jo ciešāk turam, jo ātrāk tie izbirst.
Kad atveram plaukstas, mēs atklājam, ka nekad nekā nav bijis, ko zaudēt.
Tikai kaut kas jauns, kas gaida, lai parādītos.
