Tunelis ir koncentrēts laika posms, kurā izvēlamies noteiktu virzienu, izaicinājumu, projektu vai dzīves jomu, ko izpētīt.
Mēs parasti tiekamies individuāli vienu vai divas reizes šajā laikā. Starp mūsu tikšanās reizēm cilvēks strādā patstāvīgi, sperot praktiskus soļus un eksperimentējot reālajā dzīvē.
Uzdevums varētu būt:
- atklāt un izpaust savu autentiskumu;
- attīstīt jaunu talantu vai prasmi;
- radīt kaut ko, ko viņš ilgi ir atlicis;
- izveidot produktu vai projektu;
- sākt publiski dalīties ar savu darbu;
- veidot video un sākt komunicēt caur Instagram;
- spert soli jaunā profesionālā virzienā;
- vai vienkārši izdarīt kaut ko, kas ved viņu ārpus ierastajām robežām.
Bet praktiskā rīcība ir tikai viena procesa puse.
Īstā izpēte notiek mijiedarbībā starp ārējo darbību un iekšējo pasauli.
Kas parādās, kad tu rīkojies
Piemēram, cilvēks var izlemt sākt publicēt video Instagram. Viņš sper praktisko soli — ieraksta un publicē video — un pēkšņi atklāj, kas paceļas iekšā:
- „Ko cilvēki domās?”
- „Kas es tāds esmu, lai par to runātu?”
- „Es nezinu, ko teikt.”
- „Man ir kauns.”
- „Es gribu pazust.”
- „Varbūt mans darbs nav pietiekami labs.”
Tā vietā, lai šīs reakcijas uzskatītu par iemeslu apstāties, mēs tās izmantojam kā informāciju.
Mēs izpētām, kas ir aktivizējies.
- Kas ir zem kauna?
- No kurienes nāk bailes?
- Kāds uzskats ir parādījies?
- Kas sevi aizsargā?
- Kāda veca pieredze atkārtojas?
- Kura cilvēka daļa cenšas palikt neredzama?
- Kas bloķē dabisko kustību uz izpausmi?
Tad mēs strādājam ar to, kas ir atklājies.
Nepārtraukts cikls
Un iekšējā pasaule kļūst par ceļvedi tam, kā mainīt savu rīcību ārējā pasaulē.
Instrumenti, kas paliek
Būtiska Tuneļa darba daļa ir tā, ka es nevēlos, lai cilvēks kļūtu atkarīgs no manis, lai saprastu sevi.
Es mācu viņam apzinātas pašnovērošanas un analīzes instrumentus — veidus, kā atpazīt, kas notiek viņā, identificēt, kas viņu aptur, saprast savas reakcijas un apzināti strādāt ar to, ko viņš atklāj.
Es saucu šo procesu par Aktīvo apziņas gaismu: apzinātības ienešanu vietās, kas iepriekš darbojās automātiski vai neapzināti.
Praksē cilvēks pakāpeniski iemācās kļūt par savu paša vērotāju, pētnieku un ceļvedi.
Viņš sāk atpazīt:
- Šīs ir bailes.
- Šis ir vecs modelis.
- Šis ir kauns.
- Šī ir kāda cita gaidas, ko esmu pārņēmis.
- Šis ir aizsardzības mehānisms.
- Šī patiesībā ir mana autentiskā vēlme.
- Šeit es sevi aizturu.
Un tā vietā, lai automātiski sekotu reakcijai, viņš mācās apstāties, to ieraudzīt, saprast un izvēlēties, ko darīt tālāk.
Pati dzīve kļūst par laboratoriju
Tāpēc Tuneļa darbs nav tikai par konkrēta uzdevuma pabeigšanu vai konkrēta rezultāta sasniegšanu.
Dziļākais mērķis ir izveidot atkārtojamu iekšēju instrumentu, ko cilvēks var paņemt līdzi ikdienas dzīvē.
Kad tunelis beidzas, darbam nav jābeidzas.
Cilvēks var turpināt izmantot šos instrumentus patstāvīgi — attiecībās, darbā, radošumā, komunikācijā, lēmumos, jaunos projektos un ikvienā jaunā dzīves posmā.
Ikviens izaicinājums var kaut ko atklāt.
Ikviena reakcija var kļūt par informāciju.
Ikviens aizsprostojums var kļūt par ieeju dziļākā izpratnē.
Ikviena rīcība var kļūt par iespēju sastapt sevi godīgāk.
Mērķis ir pakāpeniski pāriet no „Kaut kas mani aptur” uz „Es redzu, kas notiek manī” un beigu beigās uz „Es zinu, kā strādāt ar to, kas notiek manī”.
Šeit iekšējais darbs kļūst praktisks. Nevis bēgt no dzīves, lai strādātu pie sevis, bet izmantot pašu dzīvi kā apziņas, atklājumu un pārvērtību ceļu.
Tu apgūsti apzinātas pašnovērošanas instrumentus
- Pamani, kas notiek iekšā
- Nosauc emociju vai reakciju
- Atrodi sakni: uzskatu, pieredzi, modeli, aizsardzību
- Saproti — ar apzinātību un līdzjūtību
- Atlaid to, kas vairs nav patiess vai vajadzīgs
- Izvēlies jaunu apzinātu rīcību no savas patiesības
Šī ir Aktīvā apziņas gaisma — apzinātības ienešana neapzinātajā.
Tu pāriet no
Kaut kas mani aptur.
Es redzu, kas notiek manī.
Es zinu, kā strādāt ar to, kas notiek manī.