Apzināti ceļojumi
Mēs ceļojam uz dažādām pasaules vietām, meklējot vietas, kas nes sevī noteiktu atmosfēru — mistisku, svētu, enerģētiski spēcīgu, senu vai dziļi saistītu ar zemi un tās vēsturi.
Bet mēs šīs vietas vienkārši neapmeklējam.
Mēs stājamies attiecībās ar tām.
Mēs pētām zemi, tās vēsturi, kultūru, senās civilizācijas, dabu un stāstus, kas to ir veidojuši. Mēs palēninām soli pietiekami, lai sajustu, kas tur ir klātesošs, un lai atklātu, kā mēs paši uz šo vietu atsaucamies.
Mēs neceļojam vieni
Būtiska šo ceļojumu daļa ir mūsu saikne ar smalko plānu un Gaismas būtnēm.
Tāpat kā individuālajā darbā, es neceļoju viena. Es apzināti aicinu Gaismas būtnes un ceļvežus, kas pavada manu darbu, būt daļai no mūsu ceļojumiem. Mēs radām telpu saiknei, saziņai un vadībai, ļaujot katram cilvēkam piedzīvot attiecības ar smalko plānu savā veidā.
Kad vieta šķiet pazīstama
Reizēm kāda vieta pamodina kaut ko dīvaini pazīstamu.
Ainava, ēka, rituāls, valoda, sens simbols vai vienkārši sajūta, stāvot kaut kur, var radīt dziļu atpazīšanas sajūtu — „es pazīstu šo vietu”.
Dažiem cilvēkiem parādās atmiņas vai iespaidi, kas šķiet saistīti ar citu laiku vai citu dzīvi. Viņi var just, ka ir šeit dzīvojuši jau sen, citā ķermenī un citā stāstā.
Mēs nemēģinām šīs pieredzes uzspiest vai iepriekš izlemt, ko tās nozīmē.
Mēs tās pētām.
- Kas tiek atcerēts?
- Kāpēc šī vieta šķiet pazīstama?
- Kas manī mostas?
- Ko šī pieredze man rāda par mani šodien?
Tā ceļojums kļūst gan par pasaules, gan par sevis izpēti.
Mēs atklājam jaunas valstis, senas vietas un citas kultūras — vienlaikus atklājot jaunas savas apziņas dimensijas.
Mēs savienojamies ar dabu, elementiem, zemi, citam ar citu un ar smalko plānu.
Un reizēm, vietā tālu no mājām, kaut kas dziļi pazīstams tiek atrasts sevī.
Retrīti
Mēs īrējam skaistu māju, bieži dabas ielokā, un vairākas dienas dzīvojam kopā vienā telpā.
Nav nepārtraukti kaut kur jāsteidzas.
Mēs gatavojam ēst, ēdam, staigājam, radām, sarunājamies, atpūšamies, pētām un strādājam kopā.
Retrīts kļūst par mazu dzīvu pasauli, kurā varam praktizēt apzinātību, klātbūtni, mieru un lēnu dzīvošanu.
Telpa radīšanai
Bet tā ir arī telpa radīšanai un transformācijai.
Mēs strādājam ar dažādiem savas iekšējās pasaules aspektiem — emocijām, modeļiem, bailēm, vēlmēm, radošumu, autentiskumu, enerģiju un neapzinātiem procesiem.
Vienlaikus mēs darām ļoti praktiskas lietas.
Mēs varam attīstīt ideju, izveidot produktu, atklāt jaunu talantu, apgūt prasmi, radīt saturu, strādāt pie projekta vai izpētīt jaunu dzīves virzienu.
Iekšējā un ārējā pasaule nemitīgi satiekas.
Kaut kas notiek iekšā → mēs to pamanām → mēs to izpētām → mēs to saprotam → un tad ienesam šo jauno apzinātību rīcībā.
Mēs savienojamies ar dabu, citam ar citu, ar sevi un ar smalko plānu.
Ir telpa dziļām sarunām un dziļām pieredzēm, bet arī smiekliem, ēdienam, radošumam, rotaļai, klusumam un vienkārši kopā būšanai.
Būtība
Vai mēs ceļojam pa pasauli, vai kopā uzturamies mājā dabas vidū — būtība ir tā pati:
Mēs pētām.
Mēs piedzīvojam.
Mēs atceramies.
Mēs savienojamies.
Mēs kļūstam apzinātāki.
Mēs radām.
Mēs atgriežamies tuvāk sev.
Šie nav ceļojumi, kuros vienkārši savāc fotogrāfijas un vietas kartē.
Tie ir aicinājumi atklāt, ko kāda vieta tevī pamodina. Sastapt kaut ko, par ko nezināji, ka tas tevī ir. Saskarties ar smalko. Klausīties dziļāk. Atcerēties.
Un varbūt atklāt, ka lielākais ceļojums nav tas, kas aizved tevi kaut kur jaunā vietā — bet tas, kas atved tevi atpakaļ pie tā, kas tu patiesi esi.
